SEPA Latvijā
2007. gada 18. decembrī Latvijas Republikas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atbildē Eiropas iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Čārlijam Makrīvijam (Charlie McCreevy) norādīja atbildīgo institūciju par SEPA ieviešanu Latvijā – Eiro projekta Naudas un maksājumu sistēmu darba grupu (NMSDG). Ņemot vērā uzdevumu nodrošināt Latvijas Nacionālā SEPA plāna izstrādi, NMSDG 2008. gada 28. oktobrī nolēma dibināt Nacionālo SEPA darba grupu. Šajā sanāksmē NMSDG pieņēma lēmumu par darba grupas sastāvu un uzdevumiem. Nacionālā SEPA darba grupa 2008. gada 14. novembrī sanāca uz pirmo sēdi, kas galvenokārt bija informatīva, tomēr tajā lēma arī par Latvijas Nacionālā SEPA plāna struktūru un turpmāko organizatorisko sadarbību.
Latvijas Nacionālā SEPA plāna mērķis ir raksturot valsts pārvaldes iestāžu, lielo uzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, tirgotāju, patērētāju, banku, maksājumu sistēmu un maksājumu tehnoloģiju nodrošinātāju veicamos darbus SEPA projekta ieviešanā Latvijā. Latvijas Nacionālais SEPA plāns ietver plašāku informāciju par SEPA maksājumiem, SEPA infrastruktūrām, SEPA juridisko ietvaru un standartiem, kā arī SEPA komunikācijas plānu. 2009. gadā Nacionālā SEPA darba grupa izstrādāja Latvijas Nacionālā SEPA plāna 1.0 versiju, 2010. gadā atbilstoši projekta attīstībai – 2.0 versiju.
2011. gadā Latvijas Nacionālais SEPA plāns tika atjaunots atbilstoši izmaiņām (
1 MB) SEPA projekta norisēs. 2012. gada 17. janvārī NMSDG apstiprināja Latvijas Nacionālā SEPA plāna 3.0 versiju un augsta līmeņa SEPA ieviešanas pasākumu grozījumus iekļaušanai Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pielikumā Nr. 1 "Pasākumu plāns vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā".
Latvijas Nacionālā SEPA plāna kopsavilkumā (
78 KB) sniegts visu SEPA projektā iesaistīto pušu atbalsts un publiskās apņemšanās par SEPA projekta īstenošanu Latvijā.
Latvijas Nacionālais SEPA plāns, 3.0 versija (pilns dokuments,
765 KB).
2010. gadā tika organizētas SEPA komunikācijas pārstāvju tikšanās un tika izstrādāts SEPA komunikācijas plāns, to saskaņojot ar Eiro projekta komunikācijas norisēm. 2010. gadā tika uzsākts darbs SEPA karšu ietvara apakšgrupā. 2011. gadā Nacionālā SEPA darba grupa aktīvi komentēja SEPA regulu tās izstrādes gaitā un izskatīja Eiropas klientu maksājumu drošības foruma aktuālos jautājumus.
2012. gadā Nacionālā SEPA darba grupa turpinās darbu pie SEPA projekta koordinēšanas, t.sk. turpināsies darbs pie "klients–banka" un "banka–klients" standartu un SEPA karšu ietvara otrā posma tirdzniecības vietu drošības standartu ieviešanas, komunikācijas plāna turpmāko pasākumu īstenošanas, kā arī pie klientu maksājumu drošības jautājumiem. Katra SEPA projektā iesaistītā iestāde un uzņēmums turpina sagatavošanās darbus saskaņā ar saviem individuālajiem SEPA plāniem.
SEPA Latvija projekta organizatoriskā struktūra 2011. gada beigās ir šāda.
|
SEPA projekta uzraudzības komiteja |
|
|
|
||
|
|
SEPA projekta |
|
|
Tirgus pieprasījuma puse
|
Tirgus piedāvājuma puse
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu karšu komiteja |





