SEPA Latvijā
2007. gada 18. decembrī Latvijas Republikas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atbildē Eiropas iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Čārlijam Makrīvijam (Charlie McCreevy) norādīja atbildīgo institūciju par SEPA ieviešanu Latvijā – Eiro projekta Naudas un maksājumu sistēmu darba grupu (NMSDG). Ņemot vērā uzdevumu nodrošināt Latvijas Nacionālā SEPA plāna izstrādi, NMSDG 2008. gada 28. oktobrī nolēma dibināt Nacionālo SEPA darba grupu. Šajā sanāksmē NMSDG pieņēma lēmumu par darba grupas sastāvu un uzdevumiem. Nacionālā SEPA darba grupa 2008. gada 14. novembrī sanāca uz pirmo sēdi, kas galvenokārt bija informatīva, tomēr tajā lēma arī par Latvijas Nacionālā SEPA plāna struktūru un turpmāko organizatorisko sadarbību.
2009. gadā Nacionālā SEPA darba grupa galvenokārt izstrādāja Latvijas Nacionālo SEPA plānu, veicot saskaņošanu ar SEPA projektā un Nacionālajā SEPA darba grupā iesaistītajām pusēm. 2009. gada 14. decembrī NMSDG apstiprināja Latvijas Nacionālā SEPA plāna 1.0 versiju un augsta līmeņa SEPA ieviešanas pasākumus iekļaušanai Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pielikumā Nr. 1 "Pasākumu plāns vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā".
Latvijas Nacionālais SEPA plāns raksturo iesaistīto pušu lomas SEPA projektā un veicamos darbus, kā arī periodu, kurā SEPA maksājumus plānots pilnībā ieviest Latvijas maksājumu tirgū. Latvijas Nacionālais SEPA plāns ietver plašāku informāciju par SEPA maksājumiem, SEPA infrastruktūrām, SEPA juridisko ietvaru un standartiem, kā arī SEPA komunikācijas plānu.
Latvijas Nacionālā SEPA plāna kopsavilkumā (
69 KB) sniegts visu SEPA projektā iesaistīto pušu atbalsts un publiskās apņemšanās par SEPA projekta īstenošanu Latvijā.
Latvijas Nacionālais SEPA plāns, 1.0 versija (pilns dokuments,
634 KB).
2010. gadā Nacionālā SEPA darba grupa turpina darbu pie SEPA projekta koordinēšanas, t.sk. tiek organizētas SEPA komunikācijas pārstāvju tikšanās un rit aktīvā komunikāciju plāna izstrāde, to saskaņojot ar Eiro projekta komunikācijas norisēm.
2010. gadā ir uzsākts darbs SEPA karšu ietvara apakšgrupā un turpināsies darbs pie "klients–banka" un "banka–klients" standartu ieviešanas procesa Latvijā, kā arī pie SEPA e-pakalpojumu jomas. Katra SEPA projektā iesaistītā iestāde un uzņēmums turpina sagatavošanās darbus saskaņā ar saviem individuālajiem SEPA plāniem.
SEPA Latvija projekta organizatoriskā struktūra 2010. gada sākumā ir šāda.
|
SEPA projekta uzraudzības komiteja |
|
|
|
||
|
|
SEPA projekta |
|
|
Tirgus pieprasījuma puse
|
Tirgus piedāvājuma puse
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu karšu komiteja |





